Tad nu tiktāl būtu….

Progresa ziņojums…

Šodien veiksmīgi bija seminārs (nu no tiem – viens priekšā stāsta, pārējie klausās). Tā nu iekārtojos pēdējā rindā un pabeidzu(!) vienu zeķi un iesāku otru:) Otra tad jau ies ātrāk:) Man parasti tā ir, ka pirmā iet palēnām, otrā tad ir pāris dienās, mazliet aizkavējoties pie papēža.

Vispār pēdējā laikā man nepatīk, ka ir iesākti vairāki darbi vienlaicīgi. Labāk tā – pa vienam. Tad rodas sajūta, ka iet ātrāk 🙂

Advertisements

Zeķe turpinās

Pirms dažām dienām rādīju, cik tālu esmu ar zeķi tikusi. Šodien ir mazliet lielāks progress:) Ir cerības vakarā piebeigt un sākt otru:) Adās ļoti viegli, jo dzija forša – raksts kārtojas vienkārši ideāli 🙂 Un tā krāsa arī maiga, maiga.

Zeķīšu process…

Iespējams, ka varbūt ar kādu citu pāri uztaisīšu pamācību no A līdz Z, bet pagaidām vien varu atskaitīties, cik tālu esmu tikusi, vakar kārtīgi iesākot. Doma ir adīt zeķi ar atlokāmo valnīti. 🙂 Turklāt – 45. izmēru!

By Agnese Posted in Bez tēmas Tagots

AgnesīC ne tikai ada…

Ir vēl viens hobijs… …atkarība?… vai varbūt dzīvesveids? – Teātris.

2010./2011. gada sezona jau atklāta ar divām izrādēm Artelī – “Karaliste” un “Man arī būtu bail”.

Uz “Karalisti” gan laikam pietiek aiziet vienreiz (bet nu viena aktiera dēļ varētu iet vēl kādu reizi:) ), bet uz “Man arī būtu bail” iesim, kamēr neapniks:)

Vispār Artelis ir vieta, ko droši var iezīmēt Kultūras pasākumu kartē kā vietu ar savu atmosfēru, kvalitatīvām izrādēm un pasākumiem. Man (un ne tikai man) patīk…

Mazliet zeķu:)

Rudens klāt un prasās pēc kādas siltākas mantas. Tad nu paziņas dod ziņu, ka nepieciešamas zeķes:)

Krāsas vien jau pašas par sevi silda 🙂

Un pilnai laimei…šodien saņēmu zeķu dzijas pūkainām un siltām bērnu zeķēm 🙂 Jāķeras pie adīšanas:)

Skaistulis Bello:)

Kopš vakardienas vakara manā pārziņā un atbildībā ir iedots (es teiktu pat – Pasaules uzdāvināts) jauks kaķubērns – Bello. Viņu līdzšinējā dzīve gan nav lutinājusi – puikas mocīja (izdūruši actiņu), tomēr bezpajumtnieki izglāba.(plašāka info no TvNet TE un TE). Actiņa nu ir izoperēta, un puikiņš ir ļoti enerģisks kaķuks. Paldies DzīvniekuSOS, kas viņu izglāba, citādi netiktu pie tik fantastiska drauga! Dienās Bello būs īsts skaistulis!

Tā nu mājās tagad skan mazā drauga dzirnaviņas…  Solos būt viņam labs draugs… un jā – ziņot arī te par jaunākajiem nedarbiem:) jo vienas actiņas trūkums nemaina enerģijas un pasaules pētīšanas līmeni:)

Šorīt jau bija jautri – pamodinājis mani ap sešiem (kaut jāceļas tikai astoņos), palēkāja pa segu, iedomātu medījumu ķerstot un tad murrādams iekārtojās blakus uz segas un aizmiga 🙂

Ātradīšanas čempionāta fināls

11. septembrī Rīgā, Hobbywool veikaliņā norisinājās Latvijas ātradīšanas čempionāta fināls, kurā piedalījās tās dāmas, kas uzvarēja savos pilsētu posmos. Visa pasākuma iniciatori ir TE.

Kopumā sirsnīgs pasākums izdevās. Pati gan nepiedalījos, biju atbalsta grupas daļa un neformālais personiskais fotogrāfs vienai no dalībniecēm.

Visām bija jāada ar metāla zeķu adatām un Latvijas vilnas dziju (tak jau laikam Tīnes), kas salikta divās kārtās. Uzvarēja Liepājas pārstāve, kas 20 valdziņus 30 rindiņās uzadīja aptuveni 10 minūšu laikā.

Par šo veiksmīgo startu viņa balvā saņēma ekskluzīvu KnitPro rožkoka adatu komplektu:

Pateicoties labajām domām un emocijām, šķiet, šī bija tā laimīgā vieta, kur sestdien lietus nelija.

Pasākums šķita mājīgs un mierīgs. It kā sacensības, bet tajā pašā laikā savējo vidū tā draudzīgi. Vismaz tā no malas šķita… Čempiones varētu būt citādākās domās:) Visā visumā – man patika. Tomēr pati tādā nepiedalīšos. Ne nākamgad, ne citu gadu. Jo man cita filozofija – adīšana nav vis uz ātrumu tendēts process, bet gan atpūtas veids ar nomierinošu efektu, tendēts uz procesa izbaudīšanu un skaistu rezultātu.

Iespējams, ka mājīgs šis pasākums šķita, jo nebija daudz cilvēku un turklāt apkārt esošie mūri sargāja no Vecrīgas kņadas.

Sveiciens Zinību dienā!

1.septembris ik gadu nozīmē tikai vienu – daudz jo daudz skaisti sapucētus bērnus ar milzīgiem puķu pušķiem rokās un smaidīgām acīm – pirmklasniekus! Pārējās klasēs jau vairs tā 1. septembri neatzīmē…

Īpašs sveiciens arī bērnudārznieku mammām!

Bet nu Tev, manu dārgo lasītāj, sveiciens Zinību dienā!